Remonts dzīvoklī: Kādi darbi jāsaskaņo ar būvvaldi?

Ja pienācis laiks remontam dzīvoklī, vispirms jāsastāda remonta plāns un jāizvērtē, kurus no plānotajiem darbiem nepieciešams saskaņot ar būvvaldi. Lai nosacījumos orientēties būtu vienkāršāk, esam sagatavojuši nelielu pārskatu par to, kurus darbus var veikt pēc saviem ieskatiem, un kurus nepieciešams iepriekš saskaņot.

Atbildot īsumā – remontdarbu saskaņošana ar būvvaldi nav vajadzīga vien tad, ja tiek veikts dzīvokļa kosmētiskais remonts. Tas nozīmē, ka netiek mainīts telpu plānojums un to izmantošanas veids, netiek skartas nesošās un nenesošās konstrukcijas, netiek mainītas durvju un logu ailes. Tātad, plānojot vērienīgākus pārbūves darbus, jārēķinās ar lielāku laika patēriņu arī sagatavošanās posmā.

Kas jāņem vērā pirms remonta saskaņošanas ar būvvaldi?

Plānojot kapitālo remontu, kas ietver telpu pārbūvi, vispirms nepieciešams vērsties pie speciālista – sertificēta arhitekta, kas izvērtēs konkrēto situāciju un plānotos darbus, kā arī izstrādās būvvaldē iesniedzamo dokumentāciju.

Līdz ar to, izvērtējot paredzamās dzīvokļa remonta izmaksas, jārēķinās arī ar maksu par arhitekta pakalpojumiem, kā arī citiem ar saskaņošanu saistītajiem izdevumiem.

Būvvaldē iesniedzamā dokumentācija

Būvvaldē iesniedzamā dokumentācija

Atkarībā no situācijas, būvvaldē iesniedzama atšķirīga dokumentācija:

  • Apliecinājuma karte. Ja tiek veikta vienkārša atjaunošana un netiek skartas nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasāde un koplietošanas inženierkomunikācijas, būvvaldē jāiesniedz apliecinājuma karte. Tipiskākās situācijas, kad nepieciešams iesniegt apliecinājuma karti, ir viesistabas apvienošana ar virtuvi vai vannas istabas apvienošana ar tualeti. Ja dzīvoklis ir īpašumā, šie darbi ar citiem nama iedzīvotājiem nav jāsaskaņo. Izņēmums ir gadījums, ja dzīvokļa īpašnieks savam mājoklim vēlas pievienot daļu no koplietošanas telpām, piemēram, gaiteņa, bēniņiem, pagraba;
  • Paskaidrojuma raksts. Šis dokuments jāiesniedz, ja tiek mainīts telpu lietojuma veids, taču pārbūve netiek veikta. Šādas situācijas gan ir reti, jo vairumā gadījumu, mainot telpu izmantošanas mērķi, nepieciešama to pārbūve. Būvvaldē iesniegtie dokumenti parasti tiek izskatīti desmit darba dienu laikā;
  • Būvprojekts un būvatļauja. Ja mājoklī nepieciešami lielāki pārbūves darbi, nepieciešams izstrādāt būvprojektu un saņemt būvatļauju.

Visas dokumentu prasības un iesniegšanas termiņi noteikti MK noteikumos un Būvniecības likumā.

Jāņem vērā, ka katrs gadījums ir jāvērtē individuāli. Piemēram, atkarībā no telpu izvietojuma un specifikācijas, virtuves un istabas apvienošanai ar apliecinājuma karti var nepietikt, un ir nepieciešams būvprojekts. Konsultējoties ar arhitektu vai būvvaldes speciālistiem, saņemsiet konkrētus ieteikumus tieši Jūsu situācijā.

Svarīgs aspekts – remontdarbu izmaksas

remontdarbu izmaksas

Plānojot remontu dzīvoklī, jāvērtē ne tikai veicamie darbi un to saskaņošana ar būvvaldi, bet arī izmaksas. Ja remontdarbi jāsaskaņo ar būvvaldi, jārēķinās ar arhitekta pakalpojuma izmaksām, kā arī valsts nodevu būvdarbu saskaņošanas gadījumā.

Remonta izmaksas atkarīgas no plānotajiem darbiem, telpu platības un specifikas, izmantotajiem materiāliem, kā arī citiem aspektiem. Tāpat būtisks faktors ir  – remontdarbus uzticēsiet meistaram vai veiksiet pašu spēkiem.

Neatkarīgi no tā, kādi remontdarbi tiek plānoti, tas ir paredzēts kā ilgtermiņa ieguldījums, uz kā rēķina taupīt nevajadzētu. Lai īstenotu visas ar mājokļa labiekārtošanas darbiem saistītās ieceres, noderīgs var būt kredīts remontam. Tā ir iespēja visu nepieciešamo naudas summu saņemt uzreiz, bet atmaksāt vēlāk – saskaņā arī līgumā noteikto kredīta atmaksas grafiku. Pirms kredīta noformēšanas svarīgi izvērtēt savu maksātspēju, lai būtu pārliecība, ka aizdevuma atmaksu varēsiet veikt līgumā noteiktajā termiņā.

Remonts ir lielisks veids, kā uzlabot vidi un palielināt nekustamā īpašuma vērtību. Tomēr jārēķinās, ka ir virkne darbu, ko nepieciešams saskaņot ar būvvaldi, lai rezultāts būtu ne tikai patīkams, bet arī drošs.