Kas jāņem vērā, izvēloties, kurā augstskolā mācīties?

Vasara tradicionāli ir laiks, kad studēt gribētāji meklē savām prasībām un iespējām atbilstošākās mācību iestādes. Aplūkojot iespējas, var rasties apjukums: gana daudz augstskolu un studiju programmu – kā zināt, kura būs labākā? 

Ir skaidrs, ka pirms galīgās izvēles un dokumentu iesniegšanas, jāveic padziļinātāka izpēte. Lai to paveikt būtu vienkāršāk, piedāvājam iepazīties ar informāciju, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. 

Akadēmiskā vai profesionālā augstākā izglītība 

akadēmiska augstākā izglītība

Pirmais aktuālais jautājums ir par izglītības veidu. Kurš variants labāks – akadēmiskā vai profesionālā augstākā izglītība? Lai gūtu atbildi uz šo jautājumu, vispirms jāsaprot būtiskākās atšķirības. 

Augstākā akadēmiskā izglītība ietver šādus grādus: bakalaurs (akadēmiskais grāds), maģistrs (akadēmiskais grāds), doktors (zinātniskais grāds). 

Akadēmiskā bakalaura studiju programma nozīmē to, ka studiju procesā uzsvars tiek likts uz teoriju un zinātnisko pētniecību,  mazāk uz praktisko apmācību. 

Profesionālo augstāko izglītību iedala pirmā līmeņa un otrā līmeņa profesionālajā augstākajā izglītībā. 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību iegūst koledžā, bet 2. līmeņa – augstskolās. Profesionālās studiju programmas ir izstrādātas tā, lai uzsvars būtu uz praktisku zināšanu un iemaņu apguvi. 

Studiju programmas akreditācija 

Izvēloties interesējošo studiju programmu, jāpārliecinās, ka tā ir akreditēta. Kādēļ tas ir tik svarīgi? 

Akreditācija nozīmē, ka tiek izvērtēts augstskolas vai koledžas studiju virziens un studiju programmas. Sekmīga akreditācija nozīmē, ka izglītības iestāde ir tiesīga izsniegt valsts atzītus diplomus par studiju programmas apguvi. Tātad – izvēloties studiju programmu, kas nav akreditēta, pastāv risks, ka izsniegtais diploms netiks atzīts par derīgu. 

Arī tad, ja izvēlētā studiju programma ir akreditēta, ir vērts pievērst uzmanību termiņam, uz kādu akreditācija izsniegta. Ja termiņš ir vēl gana ilgs, varat būt drošs, ka viss ir kārtībā. Savukārt, ja akreditācijas laiks beigsies Jūsu studiju laikā, pastāv risks, ka, ja atkārtota akreditācija netiek piešķirta, Jūsu iespēja iegūt valstī atzītu diplomu ir apdraudēta. 

Pilna vai nepilna laika studijas 

Domājot par studentu ērtībām, augstskolas piedāvā gan pilna, gan nepilna laika studijas. Būtiskākā atšķirība ir laiks, kas jāpavada uz vietas mācību iestādē – lekcijās un cita veida klātienes pasākumos. 

Izvēloties pilna laika studijas, visbiežāk mācību iestāde jāapmeklē katru dienu, lekcijas tiek organizētas pārsvarā dienas pirmajā pusē, tādā veidā mazinot iespējas strādāt. Tiesa, sākot no otrā studiju gada bieži vien studiju grafiks ir mazāk saspringts, un daudzi studenti var uzsākt arī darba gaitas. 

Nepilna laika studijas tiek organizētas vairāk orientējoties uz studentu patstāvīgo darbu. Lekcijas ierasti notiek vakaros vai nedēļas nogalēs. Šis variants piemērots strādājošajiem vai vecākiem ar maziem bērniem. Jāņem gan arī vērā, ka, izvēloties nepilna laika studijas, ceļš līdz kārotajam diplomam būs garāks. Vidēji tas ir pusgads vai viens semestris. 

Kādus uzņemšanas noteikumus izvirza augstskola? 

Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, ir uzņemšanas noteikumi. Dažādām augstskolām tie mēdz atšķirties, bet pamata prasības ir vienādas – jābūt iegūtai iepriekšējā līmeņa izglītībai. Attiecīgi, piesakoties kādai no bakalaura programmām, būs jāuzrāda atestāts par vidējās vispārējās vai vidējās profesionālās izglītības ieguvi. 

Atsevišķos gadījumos (piemēram, ja pretendējat uz budžeta vietu vai vietu skaits attiecīgajā studiju programmā ir stipri ierobežots), īpaša uzmanība tiks pievērsta arī sekmju izrakstam – šādā gadījumā, protams, priekšroka pretendentiem ar labākām sekmēm. Sekmes var tikt ņemtas vērā arī, lai izvērtētu studēt gribošā stiprās puses un atbilstību izvēlētajam studiju virzienam. Piemēram, izvēloties medicīnas studijas, vērā tiks ņemti iepriekšējie sasniegumi ķīmijā, fizikā, bioloģijā – tostarp arī valsts eksāmenu rezultāti. 

Kādas budžeta vietas un stipendijas pienākas?

Ne mazāk svarīgs ir finansiālais aspekts. Vairums studiju nav nemaz tik lēts prieks, šim nolūkam nereti vajadzīgs kredīts

Šī iemesla dēļ aktuāla arī informācija par budžeta vietām un stipendijām. Gan viena, gan otra priekšrocība mācību procesu padarīs ja ne vieglāku, tad finansiāli izdevīgāku noteikti. Dažās studiju programmās budžeta vietu ir gana daudz, citās – to nav nemaz. Protams, jo vairāk budžeta vietu, jo lielākas izredzes to iegūt, tomēr tam noteikti nevajadzētu būt galvenajam vadmotīvam, izvēloties augstskolu vai nākotnes profesiju. 

Līdzīgi ir ar stipendijām – tās parasti tiek piešķirtas par labām sekmēm. Tas šķiet vilinoši, bet tikai tad, ja izvēlētās studijas patiešām interesē. Ja mācību process nenesīs nekādu prieku, diez vai varēsiet lepoties ar tik labām sekmēm, lai pretendētu uz stipendiju. Un pat ja tā – mācīties tikai mācīšanās (un stipendijas) pēc ir lieka laika un citu resursu izšķiešana. 

pieteikšanās studijām

Kādi dokumenti nepieciešami, lai reģistrētos studijām? 

Lai reģistrētos studijām, nepieciešami sekojoši dokumenti:

  • Derīga pase vai personas apliecība;
  • Iepriekšējās izglītības atestāts vai diploms;
  • Sekmju izraksts;
  • CE sertifikāti;
  • Dokumenti, kas apliecina dalību olimpiādēs, zinātnisko darbu konkursos u.c., ja tādi ir;
  • Laulību apliecība vai citi dokumenti, kas apliecina iesniegto dokumentu atbilstību, ja ir mainīts uzvārds vai personas kods.

Pirms reģistrēšanās studijām iepazīstieties ar informāciju izvēlētās augstskolas interneta vietnē – tur pieejama precīza informācija par studijām, pieteikšanos, nepieciešamajiem dokumentiem. 

Kā pieteikties studijām?

Pieteikties studijām iespējams gan uz vietas augstskolās, gan arī elektroniski. Attālināto pieteikšanos nodrošina gan portāls Latvija.lv, gan arī dažu augstskolu un koledžu mājaslapās pieejamā reģistrācijas forma. 

Izvēloties veikt reģistrāciju elektroniski, jāiepazīstas ar nosacījumiem un ierobežojumiem, kas ar to saistīti. 

Augstskolu un koledžu TOP 5

Un visbeidzot – tie, kurus interesē statistika, būs priecīgi ielūkoties Latvijas augstskolu un koledžu TOPā. Varbūt tieši šī informācija palīdzēs saprast, kurā augstskolā mācīties. 

Šajā topā kā labākās ierindojas Rīgas 1. Medicīnas Koledža, Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Sastādot šo topu, kā galvenais kritērijs tika ņemta vērā studiju programmu satura un īstenošanas kvalitāte.