Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi

Lai arī mūsu ikdienā arvien biežāk darbības tiek digitalizētas, tai skaitā norēķināšanās par precēm un pakalpojumiem (piemēram, komunālie maksājumi, pārtika, saimniecības preces, internets, aizdevums, telefona sarunas), skaidra nauda joprojām tiek bieži izmantota. Taču, ņemot vērā to, ka ar skaidrā naudā dažkārt tiek maksāts arī par automašīnām un nekustamo īpašumu, kā rezultātā darījumu summas ir visai augstas, valdība ir noteikusi ierobežojumus darījumiem ar skaidru naudu.

Šādus darījumus nodokļu maksātāju vidū regulē Latvijas Republikas likums “Par nodokļiem un nodevām”, un tajā ir minēti nodokļu maksātāju pienākumi ziņot par darījumiem, kas veikti skaidrā naudā, bet kopš 2007. gada tika aizliegts veikt skaidras naudas darījumus, ja to summa ir lielāka par ierobežojumu, kas noteikts likumā. Tieši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants ir tas, kurā minēti skaidri norādījumi par ierobežojumiem norēķinos skaidrā naudā, un gadu gaitā šis pants ir grozīts vairākas reizes, to papildinot ar ierobežojumiem un mainot atļauto darījumu summas.

Deklarēšanas procesu skaidras naudas darījumu gadījumā regulē Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumi N.237 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”, tādēļ, pirms veicat darījumu skaidrā naudā, ielūkojieties gan šajos noteikumos, gan iepriekš minētajā likumā, lai noskaidrotu pienākumus, kas uz Jums attiecas.

Kas nodokļu maksātājiem jāzina par darījumu veikšanu skaidrā naudā?

  • Ja kopsumma skaidras naudas darījuma gadījumā ir lielāka par 7200 eiro, to nav atļauts veikt. Šis aizliegums ir spēkā kopš 2017. gada, kad tika grozīts likums, jo sākotnēji šādu ierobežojumu tika plānots noteikt tikai tiem, kas reģistrējušies kā personas, kas veic saimniecisko darbību. Tomēr valdība 2017. gadā noteica, ka arī fiziskās personas, kas nav reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicēji, nedrīkstēs veikt darījumus, kas pārsniedz 7200 eiro. Turklāt jāņem vērā, ka darījumu skaitam nav nozīmes. Pat tad, ja summa apmaksāta vairākās operācijās, tiklīdz kopēji tā pārsniedz noteikto summu, šādu darījumu nedrīkst veikt.
  • Ja uzņēmumi mēneša laikā savstarpēji ir veikuši darījumu skaidrā naudā, kura summa ir lielāka par 1500 eiro, tad šis darījums ir jādeklarē. Turklāt tas jādara katrā mēnesī, kad šo darījumu summa ir pārsniegusi ierobežojumu.
  • Šī deklarācija līdz nākamā mēneša 15. datumam ir jāiesniedz Valsts ieņēmuma dienestam (VID). To var darīt arī elektroniski, apmeklējot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu Eds.vid.gov.lv.
  • Ja fiziska persona šķērso Latvijas ārējo robežu, dodoties uz trešajām valstīm, vai arī atgriežas no trešajām valstīm, Latvijā vedot skaidru naudu, kuras summa pārsniedz 10 000 eiro, tās pienākums ir šo naudas summu deklarēt. Ja naudu ieved vai izved no valsts, to nedeklarējot, var tikt piemērots naudas sods – 20% no šīs nedeklarētās naudas summas, arī tad, ja tā deklarēta, taču nav norādīta patiesa summa.
  • Ja Jūs esat reģistrējusies kā persona, kas veic saimniecisko darbību, un gada laikā esat veikuši skaidras naudas darījumu par summu vairāk nekā 3000 eiro apmērā ar fiziskām personām, kurām nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, Jums līdz nākamā gada 1. februārim šis darījums ir jādeklarē VID. Proti, tas nozīmē, ka, ja uzņēmums veic darījumu skaidrā naudā ar fizisku personu, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, uzņēmumam darījums, kas pārsniedz 3000 eiro ir jādeklarē VID gada ietvaros, savukārt, ja persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, darījums jādeklarē mēneša ietvaros.
  • Lai vieglāk būtu atcerēties atšķirības, jāņem vērā, ka juridiskām personām skaidras naudas darījums obligāti jādeklarē, ja: veicot darījumu ar fizisku personu, tā summa ir lielāka par 3000 eiro, bet, veicot darījumu ar citu juridisku personu, summa ir lielāka par 1500 eiro.

Saistītie raksti