Tūju dzīvžogs: Kā pareizi stādīt un kopt tūjas?

Tūju kopšana ir salīdzinoši vienkārša un neprasa daudz laika, un tomēr – augi var saslimt ar dažādām sēnīšu slimībām, ja tos stāda nepiemērotā augsnē un pienācīgi nekopj. Šajā rakstā sniegsim vērtīgus padomus, lai Jūsu tūjas augtu skaistas un veselīgas.

Kā stādīt tūjas?

Stāda izvēle

Iegādājoties stādus, priekšroku dodiet vietējām stādaudzētavām, jo nereti, ievedot tūjas no citiem klimatiskajiem apstākļiem, līdzi nāk arī daudz bīstamu tūju slimību. Tāpat arī stādi var būt cietuši to pārvadāšanas laikā – iekaltuši, ar traumētiem sakņu kamoliem.

 Vislabāk izvēlēties mazākus stādus, jo tie labāk ieaugsies un būs veselīgāki.

Vietas novērtējums

Izvēlieties pareizo vietu! Tūjām patīk augt saulainā vietā un pusēnā. Veidojot dzīvžogu, ievērojiet optimālu atstatumu starp tūjām, lai to vainagi būtu labi caurvējoti un zaros neglabātos mitrums.

Tāpat tūjas nevajadzētu stādīt tuvu ielai, kur kopā ar atkušņa ūdeņiem un lietu, augiem plūstu sāls, ko ziemā kaisa uz ielām. Tāpat tūjām, lai arī nepieciešams mitrums, nepatīk augt pārāk mitrās vietās.

Augsnes novērtēšana un ielabošana

Tūjām nepieciešama laba augsne, tādēļ ieteicams vēl pirms stādīšanas izrakt bedres vai tranšejas, lai izvērtētu augsnes kvalitāti. Smiltis, grants vai būvgruži nav piemēroti dzīvžoga stādīšanai un ir jānomaina ar auglīgu augsnes slāni vai ar melnzemi. Un tā kā tūjām patīk skāba augsnes reakcija, varat izvēlēties arī tam speciāli gatavotus substrātus.

Tūju stādīšana

kā stādīt tūjas

Ja plānojat veidot dzīvžogu, rociet tranšeju (40 cm dziļu un 60 cm platu). Atcerieties, ka nedrīkst stādīt pārāk cieši, pat tad, ja stādi ir mazi.

Kociņu nevajadzētu iestādīt arī pārāk dziļi zemē, jo tad saknes neelpos. Bedrei būtu jābūt aptuveni 15-30 cm dziļākai un 30-40 cm platākai par auga sakni.

Pirms stādīšanas katrā bedrē ieberiet mēslojumu, auga saknes iemērciet ūdenī un turiet līdz brīdim, kad pārstās izdalīties gaisa burbulīši. Pēc tam sakni lieciet bedrēs, aizberiet un noblīvējiet, bet uzmanīgi – lai netraumēju stumbru! Pēc tam bagātīgi aplejiet ar ūdeni. Katrai tūjai var būt vajadzīgi 12-16 litri ūdens.

Pēc tam apkārt stumbram varat uzklāt priežu mizas, kūdru vai skaidas.

Svarīgi! Nevajadzētu ar trimmeri pļaut zāli, pietuvojoties pārāk tuvu kociņam, lai nebojātu mizu un augs nesāktu nīkuļot.

Ja nepieciešams aizdevums kvalitatīvas dārza tehnikas iegādei, varat pieteikties naudas kredītam.

Kā pareizi laistīt tūjas?

Kā jebkuram augam, arī tūjām ir nepieciešams ūdens. Tas, cik daudz ūdens augam nepieciešams, atkarīgs no tūjas vecuma un arī lieluma.

Īpaši svarīgi ir laistīt tūjas pareizi pirmos divus – trīs gadus, kamēr to sakņu sistēma pilnībā izveidojusies un nostiprinājusies.  Vasarā, īpaši karstākajā laikā, tūjas vajadzētu laistīt katru otro dienu. Sausos rudeņos un pirms ziemas arī vecās tūjas kārtīgi jāsalaista, lai pavasarī skujas agrajā saulē neapdgtu, neizžūtu un nenokalstu.

Ik pa laikam nepieciešams arī augus pabarot. Taču papildbarība jāsāk dot tikai otrajā gadā pēc iestādīšanas – pirmo reizi aprīļa beigās, maija sākumā, un otro reizi, ja nepieciešams – jūnija otrajā pusē. Savukārt jūlijā tūjas varat pabarot ar kāliju un magniju saturošu mēslojumu. Tas ļaus augiem ātrāk nobriest un ieiet miera periodā.

Ko darīt, ja tūjām brūnē skujas?

tūjas brūnē

Lai arī tūjas ir salīdzinoši vienkārši kopjamas, reizēm varat saskarties ar problēmām. Viena no biežākajām ir skuju brūnēšana vai dzeltēšana. Tam var būt vairāki iemesli, piemēram, nepietiekams ūdens daudzums, slimības, ziemas “apdegums” u.c.

Ja pamanāt, ka jau pirmajā gadā pēc iestādīšanas tūja sāk dzeltēt, tad visdrīzāk pie vainas ir nepietiekams ūdens daudzums, tādēļ ir svarīgi, lai ūdens tiktu novadīts līdz tūjas saknei. Lai atrisinātu šo problēmu, lejiet vairāk ūdens un apgrieziet brūnās skujas. Atzarošana un barošana palīdzēs augam apkopties un nākamajā sezonā atkal priecēt ar zaļajām skujām.

Savukārt, lai novērstu tūjas izžūšanu ziemā, kad augu nav ieteicams laistīt, uzklājiet mulču. Tas aizsargās saknes un palīdzēs uzturēt augsnes optimālo mitruma līmeni. Mulčēšana vislabāk izvēlēties attīrītu vidējās frakcijas mulču.

Vēl viens skuju brūnēšanas iemesls var būt skuju biršana, kas gan raksturīga vecākiem augiem. Lai arī skujkoki ziemā lapas nenomet, jo tām ir specifiska morfoloģiskā uzbūve un poras skujās ir dziļi iegrimušas, tādējādi transpirācija ziemā ir minimāla un skujas nenobirst, tomēr ik pēc pāris gadiem, tūjas var nomest daļu “lapas”. Un tas ir dabisks process, pirms kura tad arī skujas sāk brūnēt.

Skuju slimības arī ir viena no problēmām, kas veicina arī skuju brūnēšanu. Vairāk par dažādām slimībām un to ierobežošanu varat lasīt šeit.