callchatcheckchevron-downchevron-leftchevron-rightchevron-upclient-contactclient-loansclient-messagesclient-personalclient-settingsdecoicon-barswhy-processicon-closelogo monophone-callsendsettingswhy-offerswhy-processwhy-termswhy-thumbwrite

Kādas profesijas ir pieprasītas Latvijā?

Kādas profesijas ir pieprasītas Latvijā?

Karjeras plānošana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, par kuru savus bērnus mudina domāt teju visi vecāki, jo šis process tiešā veidā ietekmē to, kādu profesiju jaunietis vēlas apgūt, kur mācīties un, ko dzīvē sasniegt. Mēdz pat gadīties, ka par karjeras izvēli ģimenēs sāk domāt jau tad, kad bērni vēl mācās pamatskolā.

Domājot par savu bērnu nākotni, vecākiem jāņem vērā ne tikai savu atvašu intereses un vēlamās profesijas, bet arī, kurās izglītības iestādēs tās iespējams apgūt, vai ir izredzes mācīties valsts apmaksātajā studiju vietā, vai nepieciešams aizdevums izglītībai (ja nav iespēja saņemt valsts galvoto studiju kredītu, iespējams, jādomā par tādu risinājumu kā patēriņa kredīts), kādiem mācību priekšmetiem jāpievērš uzmanība un, ar ko jārēķinās, izvēloties konkrēto virzienu – piemēram, cik ilgi jāmācās, kāda varētu būt iespējamā alga un, protams, cik pieprasīta ir šī konkrētā profesija Latvijā. Tas ļauj vecākiem saprast, kurā nozarē viņu bērniem būtu ieteicams mācīties, lai nākotnē varētu strādāt labi apmaksātā darbā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), sadarbojoties ar karjeras portālu Prakse.lv, 2018. gadā apkopojusi profesijas, pēc kurām šobrīd mūsu valstī ir augstākais pieprasījums. Ņemot vērā vairāk nekā 2500 darba devēju viedokli, izveidots tops, kurā pieminētas nozares, kas Latvijā konkrētajā brīdī ir nozīmīgākās.

Pirmajā vietā ierindojas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare un ar to saistītās profesijas. Šeit izcelta programmētāja profesija, kas, pēc darba devēju domām, Latvijā 2018. gadā ir pieprasītākā un vajadzīgākā. Jāpiebilst, ka IKT ir daudzpusīga nozare, kurā darbojas arī tādu profesiju pārstāvji, kā: projektu vadītāji, testētāji un sistēmu un biznesa analītiķi.

Karjeras topā izceltas arī tās profesijas, kas saistītas ar uzņēmumu darbības atbalstu. Šeit nozaru loks ir visai plašs, ietverot mārketinga speciālistus, finanšu speciālistus, grāmatvežus un projektu vadītājus.

Katru gadu pieprasītāko profesiju topu veido arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kas apvieno tās vakances, kurās visvairāk nepieciešami darbinieki. 2018. gadā šī topa augšgalā ierindojās kravas automobiļu vadītāji, kam sekoja betonētāji, pavāri, namdari, mazumtirdzniecības veikala pārdevēji, būvnieki, apdares darbu strādnieki, palīgstrādnieki, ēku celtnieki un, visbeidzot, arī programmētāji. Ņemot vērā straujo darba tirgus mainību, jāapzinās, ka tās profesijas, kas agrāk bija aktuālas un pieprasītas, nākotnē var zaudēt savu popularitāti, vai izzust pavisam. Kā redzams iepriekš minētajā sarakstā, visvairāk dažādu speciālistu trūkst tieši celtniecības nozarē.

Tāpat NVA norāda, ka lielai daļai to personu, kas reģistrējušās kā bezdarbnieki, ir zems izglītības līmenis – pamata vai vidējā izglītība, atsevišķos gadījumos - pat tās trūkums. Lai būtu iespējams nākotnē iekļauties darba tirgū, šajā grupā esošajiem cilvēkiem nepieciešams pārkvalificēties un apgūt papildus zināšanas un prasmes, kas attiecas uz darba devēju vidū pieprasītām profesijām. Ir iespējams iziet dažādus kursus, apmācības un citos veidos paaugstināt savas iespējas iegūt labāk apmaksātu darbu.

Vēl vienu profesiju sarakstu izveidojuši “LMT Smart Future” konferences organizatori, apkopojot dažādu ekspertu viedokļus. Šis saraksts atšķiras no iepriekšējiem ar to, ka prognozē, kādas profesijas nākotnē varētu izzust. Balstoties uz statistikas datiem, šeit pieminēts: kurjers, taksists un pastnieks, ko pēc gadiem, iespējams, varētu aizstāt tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, droni vai roboti. Tāpat par profesijas pieprasījumu jāpadomā arī ceļojumu konsultantiem, ņemot vērā to, ka cilvēki lielākoties visu paši atrod internetā. Iespējams, mainīties varētu arī izglītības joma, kas attiecas uz dažādiem kursiem, kurus pasniedz lektori. Tāpat automatizācija nākotnē ietekmēs arī grāmatvežus un personas, kas veic datu uzskaiti.

Kā redzams, šobrīd Latvijā ir izteikts pieprasījums pēc programmētājiem, mārketinga, finanšu un būvniecības nozares speciālistiem. Par to, kas darba devējiem būs nepieciešams pēc pieciem, desmit vai vairāk gadiem, atliek tikai diskutēt.

Saistītie raksti